Staraja Rusa (Staraya Russa)
Staraja Rusa ir viena no vecākajām Krievijas pilsētām. Pirmoreiz rakstos tā minēta 1167. gadā, bet tā eksistēja vismaz jau no 11. gadsimta vidus. Līdz 16. gadsimtam tās nosaukums bija Rusa (Руса). Iedzīvotāju tradicionālā nodarbošanās bija sāls ieguve. 1456. gadā pie pilsētas notika Rusas kauja, kurā maskavieši sakāva Novgorodas karaspēku. Līdz 1478. gadam, kad Novgoroda pilnībā iekļāvās Krievijas caristē, tā ietilpa Novgorodas republikas sastāvā.
1581. gadā, Livonijas kara laikā, pilsēta tika spēcīgi nopostīta. 1608. gadā to ieņēma Viltusdmitrija II karaspēks, bet 1609. gadā to padzina krievu-zviedru karaspēks. 1763. gadā pilsēta gandrīz pilnīgi nodega ugunsgrēkā. 1776. gadā Staraja Rusai tika piešķirts ģerbonis. 1828. gadā pie pilsētas tika nodibināts kūrorts. 1831. gadā Staraja Rusā izcēlās holēras dumpis. 1878. gadā Staraja Rusu sasniedza dzelzceļš.
1915. gadā no Ķemeriem uz Staraja Rusu tika evakuēta tramvaja līnija, kas darbojās līdz 1941. gadam. 1917. gada 3.-5. novembrī (pēc vecā stila) pilsētā nodibinājās padomju vara. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 9. augusta līdz 1944. gada 18. februārim Staraja Rusa atradās vācu okupācijā. Fronte tomēr bija netālu no pilsētas un Sarkanā armija vairākkārt nesekmīgi centās ieņemt pilsētu. Staraja Rusas pievārtē Sarkanās armijas sastāvā cīnījās arī 201. latviešu strēlnieku divīzija. 1942. gada naktī uz 20. novembri no Staraja Rusas apkaimes uz Latviju devās partizānu pulks "Par Padomju Latviju".
Ģeogrāfiskā karte - Staraja Rusa (Staraya Russa)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |